Search results for "dzīves jēga"
showing 5 items of 5 documents
Dzīves jēgas izjūta, piederības izjūta un uztvertais sociālais atbalsts Kamerūnas un Latvijas studentiem
2022
Pētījuma mērķis bija noskaidrot atšķirības piederības izjūtai un uztvertajam sociālajam atbalstam no dažādiem sociālajiem avotiem Kamerūnas un Latvijas studentu izlasēs. Noskaidrot vai atšķiras dzīves jēgas izjūta un kurā grupā tā ir augstāka. Tajā skaitā pārbaudīt teoriju par dzīves jēgas, piederības izjūtas un uztvertā sociālā atbalsta savstarpēju korelāciju. Pētījuma kopējais dalībnieku skaits bija 121 respondents, no kuriem 69 Latvijas studenti ar vidējo vecumu 28 gadiem (M=28,09, SD=7,30) un 52 Kamerūnas studenti ar vidējo vecumu 23 gadiem (M=23,50, SD= 3,45). Anketa sastāvēja no vairākām daļām, - sociāldemogrāfiskie dati, “Dzīves jēgas aptauja MLQ”, Piederības izjūta sociālā kontekstā…
Dzīves jēgas un mērķu satura saistība ar subjektīvo labklājību
2016
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai dzīves jēgas noteiktībai (DJN) ir pozitīvas saistības ar subjektīvo labklājību (SL) un dzīves mērķu sasniegšanu. Pētījumā tika izvirzīti vairāki jautājumi: kādas ir saistības DJN ar dzīves mērķu nozīmību un iespējamību; kādas ir SL saistības ar dzīves mērķu saturu; kādas ir vecuma un izglītības līmeņa saistības ar SL, dzīves mērķu saturu un DJN. Pētījumā piedalījās 224 respondeti. Sakarību noteikšanai tika pielietota Apmierinātības ar dzīvi skala (SWLS), Pozitīvo un negatīvo afektu skala (PANAS), Dzīves mērķu skala (AI) un Dzīves jēgas aptauja (PIL-10). Pētījumā apstiprinājās, ka starp DJN un SL , kā arī starp DJN un dzīves mērķu sasniegšanu pastāv stati…
Dzīves jēgas un orientācija uz nākotni dzimumatšķirības un savstarpējas saistības jauniešiem no 18-35 gadiem
2018
Olgas Jeršovas bakalaura darba tēma ir “Dzīves jēgas un orientācijas uz nākotni dzimumatšķirības un savstarpējas saistības jauniešiem no 18 līdz 35 gadiem.” Pētījuma mērķis ir izpētīt vai pastāv dzimumatšķirības dzīves jēgas esamības un dzīves jēgas meklējumos un kā nākotnes orientācijas saistītas ar dzīves jēgas esamību un meklējumu. Pētījuma piedalījās 60 respondenti no 18 līdz 35 gadiem (30 vīrieši, M=25.53 un 30 sievietes, M=25.97). Aptaujas dalībnieki aizpildīja Indivīda nākotnes orientācijas skalu IFOS (The Individual Future Orientation Scale) izstrādāja Aleksandrs Koļesovs, 2017 un Dzīves jēgas aptauju MLQ (Meaning In Life Questionare, Steger et al., 2006) Latvijā adoptējis Aleksandr…
Vispārējās pašefektivitātes saistība ar dzīves jēgas esamību, dzīves jēgas meklējumiem un sociāli demogrāfiskiem rādītājiem
2019
Pētījuma mērķis bija noskaidrot, kādas saistības pastāv starp dzīves jēgas esamību, dzīves jēgas meklējumiem, vispārējo pašefektivitāti un sociāli demogrāfiskiem rādītājiem, un vai šiem mainīgajiem ir nozīmīgas dzimumatšķirības. Tika izmantota Vispārējās Pašefektivitātes Skala (The General Self-Efficacy Scale – GSE; Schwarzer & Jerusalem, 1995), Dzīves jēgas aptauja (Meaning In Life Questionare – MLQ; Steger, Frazier, Oishi, & Kaler, 2006). un tika iekļauti sociāldemogrāfiskie rādītāji – dzimums, vecums, izglītība, ģimenes stāvoklis. Pētījuma izlase sastāvēja no 96 respondentiem (66 sievietes un 30 vīrieši) vecumā no 18 līdz 60 gadiem (M = 27,39, SD = 8,8). Pētījuma rezultāti parāda, ka pas…
Studentu dzīves jēgas saistība ar uztverto atbalstu
2021
Šī pētījuma mērķis bija atklāt, vai uztvertais sociālais atbalsts studentu izlasē ir saistīts ar dzīves jēgas izjūtu. Pētījumā piedalījās 62 respondenti no dažādām Latvijas Universitātes fakultātēm. 51 no tiem bija sievietes – 11 vīrieši. Respondentu vecums variēja no 19 līdz 49 gadiem. (M = 22,7, SD = 4,49) Pētījuma hipotēze tika mērīta ar divu aptauju palīdzību. Pirmā no tām ir “Daudzdimensionālā uztvertā sociālā atbalsta skala” (Multidimensional scale of perceived social support /MSPSS/, Zimet, G.D., Dahlem, N.W., Zimet, S.G.& Farley, G.K., 1988). Latvijā 2001. gadā aptauju adaptējusi S.Voitkāne, atkārtoti 2004. gadā Sarmīte Voitkāne, Solveiga Miezīte un Malgožata Raščevska. Otrā aptauja…